SIA „E.Tauriņš un Partneri"
Kopš dibināšanas SIA „E.Tauriņš un Partneri" vienmēr ir nodarbojusies tikai ar ūdensapgādes un kanalizācijas jautājumiem.
Par Mums.
Kopš dibināšanas SIA „E.Tauriņš un Partneri" vienmēr ir nodarbojusies tikai ar ūdensapgādes un kanalizācijas jautājumiem. Ar jautājumiem, kas daudzus gadus ir firmas dibinātāju pamatprofesija, kurā iegūts augstskolas diploms un aizstāvēti zinātniskie grādi, tātad iekrāta zināma profesionālā pieredze.
Deviņdesmitajos gados pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā radās problēmas ar esošo centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju un tālāku uzturēšanu, kā tas bija visās tautsaimniecības nozarēs. Esošie materiālu un iekārtu resursi strauji samazinājās, bet tautsaimniecība un iedzīvotāji ne dienu nevarēja iztikt bez ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Sabrūkot PSRS, materiālu un iekārtu iegādes sistēma vairs nedarbojās un bija jāmeklē citi partneri rietumu pasaulē. Tādi arī uzradās, bet to piedāvātās cenas par pakalpojumiem bija daudzkārt augstākas, ne ka mūsu tā laika iespējas. Ūdensapgādes un kanalizācijas nozare, kas darbojas 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā, nolietojās un bija jāpieņem lēmumi par iekārtu un materiālu atjaunošanu. Parādījās arī pirmie ārvalstu piedāvājumi, bet nozares speciālistiem nebija pieredzes par šo piedāvājumu kvalitāti un garantijām.
1996.gadā, nodibinot SIA "E.Tauriņš un Partneri", tika stādīts uzdevums ne tikai piedāvāt visu nepieciešamo ūdensapgādes un kanalizācijas vajadzībām, bet apmācīt patērētāju izvēlēties labāko ar ilgāku mūžu iekārtu un materiālu par pieejamiem naudas līdzekļiem. Par tādu materiālu kļuva kaļamā čuguna izstrādājumi, kas mūsu ūdenssaimniecībās bija pilnīgi sveši un nezināmi materiāli, bet rietumos jau bija kļuvuši par galveno ūdensapgādes un kanalizācijas attīstības izejmateriālu. Šodien arī Latvijā neviens ūdenssaimniecības objekts nevar iztikt bez kaļamā čuguna aizbīdņiem, veidgabaliem, uzmavām vai cita veida savienojumiem. Šeit saskatām arī savus nopelnus nozares attīstībā. Nozīmīgākajos un atbildīgākajās vietās iebūvētās kaļamā čuguna caurules kalpos 100 un vairāk gadus.
Gadu gaitā mūsu firma ir atradusi labākās un uzticamākās kompānijas ar lielu pieredzi ūdenssaimniecības materiālu un iekārtu ražotājas, ar kurām mēs arī sadarbojamies. Kā piemēru varam minēt Francijas firmu "Saint Gobain PAM", kur čuguna cauruļu ražošanas pirmsākumi sākās jau 1683.gada ar Saules karaļa Luija XIV pasūtījumu Versaļas pilij.
Čuguns jeb ķets ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kas satur 2,0 līdz 4,3% oglekļa. Čugunu vai ķetu iedala divās pamat grupās - parastais vai pelēkais čuguns un kaļamais vai plastiskais čuguns. Vārds čuguns mūsu leksikā ir ienācis no krievu valodas, latviskais nosaukums ir ķets, bet sadzīvē un arī latviskajā tehniskajā literatūrā šodien populārāks ir vārds - čuguns.
Pēc arheologu pētījumiem, jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras Ķīnā čugunu izmantoja kara tehnikas un lauksaimniecības inventāra izgatavošanā. Pelēkais čuguns ir trausls materiāls, bet ar savu zemo kušanas temperatūru, labo plūstamību tas lieliski padodas apstrādei liešanas procesā. Ar augsto nodilumizturību , čuguns ir kļuvis par inženierzinātņu materiālu ar plašu pielietojumu metalurģijā, ko izmantoja sarežģītas konfigurācijas iekārtu un materiālu liešanā, tajā skaitā arī cauruļu un veidgabalu izgatavošanā. Čuguna konstrukcijas izmantoja ēku un tiltu būvniecībā.
Pelēkā čuguna caurules.
Čuguna caurules, ko šodien sauc par pelēko čugunu, bija nākošās pēc keramikas caurulēm, kas tika mākslīgi izgatavotās, kas vairs nebija neapstrādāts dabīgs materiāls. Ja keramikas caurules ūdensapgādē jau lietoja pirms vairākiem tūkstošiem gadu, tad čugunu caurules ir daudz jaunākas. Ir zināmi gadījumi, kad Francijā un Spānijā būvēti čuguna ūdensvadi jau pirms 400 - 500 gadiem. Vācijā pirmais čuguna ūdensvads izbūvēts 1450.gadā. Vai nu funkcionējoši vai arī pamesti tie vēl šodien ir samērā labi saglabājušies. Tā Versaļas pils būvniecības laikā Francijas Saules karalis Luijs XIV 1683.gadā pasūtīja čuguna caurules pils strūklaku nodrošināšanai ar ūdeni no Sēnas upes. Vairāki kilometri šo cauruļu nokalpoja līdz 20.g.s. beigām. Atsevišķos posmos tās kalpo vēl šodien. Tās bija formās lietas, vienu metru garas atloku čuguna caurules, kuras savienoja ar skrūvēm. Viena šāda caurule no Versaļas ir aplūkojama Rīgas ūdensapgādes muzejā. Čuguns sevi pierādījis, kā materiāls, kura kalpošanas laiks var būt vairāki simti gadu un tas ūdensvadu un kanalizācijas būvniecībā ir būtiski. Rīgā pirmās čuguna caurules izmantoja Krīdnera dambja sūkņu stacijā 1862.gadā. Laikā, kad čuguna liešanas tehnoloģijas bija ļoti vienkāršas cauruļu sieniņu biezums sasniedza pat vairākus centimetrus un tas padarīja caurules ļoti smagas. Toties cauruļu mehāniskā izturība bija augsta.
Neskatoties un cauruļu labajām īpašībām, šai lietai bija divi ievērojami mīnusi. Pirmais, cauruļu izgatavošanai vajadzēja daudz izejmateriālu, otrais cauruļu ievērojamais svars, kas padarīja smagus cauruļvadu būvniecības darbus. Ar laiku čuguna liešanas tehnoloģijas pilnveidojās, parādījās rotācijas čuguna liešanas mašīnas, kas ļāva kvalitatīvi izliet caurules ar vairākas reizes plānākām sieniņām. Caurules kļuva vairakkārt vieglākas un galvenais varēja samazināt izejmateriālus - rūdu un metāllūžņus. Tas deva iespēju izliet arī maza diametra caurules un ievērojami samazinājās izbūvējamo cauruļvadu izmaksas. Čuguna caurules kļuva par galveno materiālu ūdensvada un kanalizācijas saimniecībā, kā ārējos tā arī iekšējos tīklos.
Samazinoties čuguna cauruļu sieniņu biezumam parādījās vēl viena materiāla negatīvā īpašība – trauslums. Čuguna kristāliskais režģis ir nenoturīgs pret triecienu un iebūves laikā ir jāievēro, lai caurule netiktu dauzīta, pakļauta asiem triecieniem un liekta grunts nevienmērīgas nosēšanās gadījumos. Arī liešanas procesā nepareizi atdzesējot caurules var iegūt mikroplaisas. Šie abi apstākļi iespaido cauruļu ilgmūžību. Ja tiek ievērotas liešanas un būvniecības tehnoloģijas, čuguna caurules kalpo daudz ilgāk par jebkuru citu materiālu, ja nē, avārijas ūdensvada tīklos ir neizbēgamas. To pierāda ilgā čuguna cauruļu ekspluatācijas pieredze Latvijā. Nav problēmas ar tām caurulēm, kas iebūvētas 20. gadsimta pirmajā pusē. Tad ražoja un iebūvēja caurules ar biezākām sieniņām un liešanas tehnoloģijas, kaut arī tās bija primitīvākas, tika precīzāk ievērotas. Šodien problēmas rada caurules, kas iebūvētas gadsimta otrajā pusē un ražotas PSRS laikā un tajās bija jau ražošanas procesā izveidojušās mikroplaisas. Cauruļu mikroplaisu problēma sevišķi izpaužas ziemas beigās, kad sala ietekmē notiek zemes kustības un tad arī ir lielākās ūdensvada avārijas. Cauruļu izgatavošanas procesā radās daudz brāķa cauruļu, kas pie izgatavošanas un iebūves ne vienmēr tika konstatēts. Kvalitatīvi izgatavota pelēkā čuguna caurule var kalpot 100 gadus un ilgāk, bet tehnoloģisks vai iebūves brāķis var izraisīt avāriju arī pēc dažu gadu ekspluatācijas. Šodien pelēkā čuguna caurules ūdenssaimniecībā praktiski vairs nelieto, jo to ražošana attīstītās valstīs ir pārtraukta.
Kaļamā čuguna caurules.
Pelēko čugunu ūdenssaimniecībā šodien pilnīgi ir izkonkurējis kaļamais čuguns. Kaļamais čuguns ir samērā jauns materiāls, pirmie kaļamā čuguna lējumi tika izgatavoti 1948.gadā, bet caurules sāka ražot 1960.gadā. Jaunais materiāls izrādījās tik piemērots ūdenssaimniecības vajadzībām, un it sevišķi ūdensvadu būvniecībā, ka daudzās Rietumeiropas pilsētās noteica kārtību pilsētas vēsturiskajās daļās ielu vadus un noteikti maģistrālos vadus būvniecībā pielietot kaļamo čugunu. Tad, kad Krievijā vēl neražoja kaļamā čuguna caurules, jau tad Maskavā ieviesa noteikumus iekšpus Lielā Dārza loka visus ūdensvadus būvēt no šī materiāla, lai aizsargātu vēsturisko centru no liekas rakšanas avārijas gadījumos. Ekonomisku un ekspluatācijas apsvērumu dēļ Maskavas ūdenssaimniecībā ielu tīklos šodien pielieto tikai kaļamo čugunu.
Ar ko tad atšķiras kaļamais čuguns no parastā pelēkā čuguna? To diemžēl nezin arī daudzi ūdensvada un kanalizācijas speciālisti, jo visiem iespiedies atmiņā lielais avāriju skaits čuguna vados pagājušā gadsimta beigu posmā. Vārds čuguns ūdenssaimniecībā sevi bija degradējis, kā trausls un nedrošs materiāls, lai gan pretēji tēraudam tam ir ievērojama korozijas noturība.
Pirmkārt, pelēkais čuguns atšķiras no kaļamā čuguna ar metāla struktūru. Grafīts pelēkajā čugunā ir garenu plāksnīšu veidā un padara materiālu trauslu. Kaļamajā čugunā grafīts ir lodveidā un tas piedod materiālam plastiskumu un stiprību pret ārējām slodzēm, padarot to līdzīgu tēraudam. Lai panāktu lodveida grafīta rašanos metāla kausējumam, noteiktā metāla kausēšanas brīdī, pievieno mangānu. Tas liešanas procesu stipri sarežģī un diemžēl nav daudz metalurģisko rūpnīcu, kur šo procesu var precīzi realizēt. Liet nelielas detaļas ir vieglāk, bet izgatavot caurules - to Eiropā var tikai dažai metalurģiskie uzņēmumi. Pielietojot kaļamā čuguna caurules šodien neviens nevar teikt, ka materiāls ir trausls un nenoturīgs pret ārējām slodzēm. Pēc veiktajiem pētījumiem kaļamajam čugunam arī korozijas noturība ir vēl lielāka nekā pelēkam čugunam.
Otrkārt, kaļamā čuguna caurules izgatavo augstvērtīgās rotācijas formās un tā virsma ir gluda bez iedobēm, kā tas bija pelēkā čuguna caurulēm. Šis virsmas gludums ļauj izveidot ļoti noturīgus savienojumus ar gumijas blīvēm caurules uzmavā. Agrāk bija nepieciešams čuguna cauruļu uzmavu savienojumos pildīt ar kaņepāju virvi un pēc tam blietēt ar svinu vai azbesta un cementa maisījumu, lai ūdens spiediens neizspiestu blīvējumu. Šādu savienojumus nedrīkstēja kustināt, jo tūlīt radās sūces. Sevišķi nenoturīgi bija savienojumi, kad pārstāja lietot svinu, kas bija daudz plastiskāks par cementu. Standarts LV EN 545 nosaka prasības ūdens caurlaidības kritērijus cauruļvadu savienojumiem - tiem jābūt hermētiskiem. Kaļamā čuguna caurules savieno ar blīvēm, kuras gatavotas no kaučuka un piedevām, kas paredzētas ilgmūžības palielināšanai. Vajadzības gadījumā izgatavo blīves dažādiem agresīviem ūdeņiem (kanalizācijā). Savienojumi ar gumijas blīvēm ļauj caurules savienot, tās ievietojot otras caurules uzmavā. Nekādas darbības vairāk nav nepieciešamas. Katrs uzmavu savienojums ļauj cauruļvadu, atkarībā no diametra, kustināt 3 – 5 ° leņķī. Cauruļvada blīves ir pašblīvējošas un tā izveidotas, ka palielinot spiedienu vadā, tās spēcīgāk noblīvējas. Testējot ar dažādām slodzēm kaļamā čuguna caurules uz savienojumu ūdens necaurlaidību, tās apliecinājušas pašas augstākās prasības. Pārbaudes stendos testējot caurules un savienojumus uz maksimālo slodzi, plīst caurule, bet nekad savienojuma vieta. Kā piemēru var minēt, ka sērijveida DN 150 mm kaļamā čuguna caurule plīst tikai pie spiediena 150 -200 atmosfēras. Nav cita ūdenssaimniecībā pielietojamā cauruļvadu materiāla, kas var nodrošināt tādu izturību.
Lielā kaļamā čuguna cauruļu mehāniskā izturība dod ievērojamas priekšrocības būvniecības laikā un vēlāk ekspluatācijā. Katram cauruļu materiālam ir stingri jāievēro iebūves tehnoloģija, vienam tā ir sarežģītāka otram vienkāršāka. Protams, jo vienkāršāka tā ir, jo lētākas ir būvniecības izmaksas. Ja dažu materiālu cauruļvadu iebūve pieprasa grunts blietēšanu ik pēc katriem 30 cm un noteikti svaigā smilts gruntī, tad kaļamā čuguna caurules var iebūvēt praktiski bez grunts blietēšanas un pat akmeņainās gruntīs. Šis apstāklis dod iespēju kaļamā čuguna cauruļvadus būvēt ātrāk un ar mazāk kvalificētu darbaspēku, bet ja jābūvē cauruļvadi vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, purvainās vietās, plūstošās smiltīs, akmeņainās vietās vai arī kādos citos smagos apstākļos kaļamā čuguna caurulēm nav alternatīvas. Transporta kustības, gruntsūdeņu plūsmas un citu slodžu iespaidā gruntis nosēžas un līdz ar to pieaug slodze uz izbūvētiem cauruļvadiem, kaļamo čugunu tas praktiski neiespaido. Par to liecina pētījumi seismiski aktīvajās valstīs, kur konstatēts, ka pret pazemes grūdieniem visnoturīgākie ir kaļamā čuguna cauruļvadi. Latvijas apstākļos seismiskai pretestībai nav būtiskas nozīmes, bet tas vēlreiz pierāda šo cauruļu spēju pretoties dažādām deformācijām. Šī kaļamā čuguna īpašība ievērojami samazina avāriju skaitu pavasaros, kad sasalušās gruntis atlaižas un sāk rūgt. Pavasaris ir periods, kad avāriju skaits uz ielu tīkliem parasti pieaug.
Kaļamā čuguna lielā mehāniskā izturība pieļauj jebkurus transportēšanas un glabāšanas veidus. Šo cauruļu rezerves noliktavā var glabāt bezgalīgi ilgi. Nav vajadzīgas slēgtas noliktavas, tās var glabāt zem atklātas debess, to kvalitāti nevar ietekmēt atmosfēras iedarbība un atklāti saules stari.
Jebkura materiāla svarīgs raksturlielums ir izturība uz stiepi, jo tā lielāka jo labāk, it sevišķi gadījumos, kad būvniecības nepilnību vai avārijas laikā zem cauruļvada tiek izskalota grunts. Tādā gadījumā caurulei reizē ir jāiztur pašas slodze, kā arī slodze, kas rodas no augšējās grunts svara un satiksmes slodzes. Tad liela nozīme ir izturībai uz stiepi un elastībai. Stiepes izturību nosaka MPa uz laukuma vienību, kaļamajam čugunam tā ir vairāk par 400, citiem cauruļu materiāliem šis parametrs ir 10-kārtīgi mazāks.
Izmēģinājumu ceļā praktiski ir noskaidrots cauruļvadiem atrodoties zemē daļu slodzes uzņem pati caurule, bet daļu slodzes uzņem ap cauruli esošā apkārtējā grunts. Kaļamā čuguna caurule uzņem 80 %, bet apkārtējā grunts 20 % no slodzes. Plastmasas caurulēm otrādi 80 % slodzes uzņem grunts, bet caurule tikai 20 %. Šis faktors, kārtējo reizi parāda to, ka iebūvējot plastmasas caurules ir daudz lielākas prasības gruntij, ar ko aizber tranšeju, kā arī grunts blīvēšanai (to paredz arī būvniecības normatīvie akti būvējot cauruļvadus no plastmasas). Būvniecības laikā tas pagarina būvdarbu ilgumu un sadārdzina izmaksas. Pasūtītājam arī ir grūtāk izkontrolēt šo procesu.
Pagājušajā gadsimtā, kad ražoja pelēkā čuguna caurules, to iekšējā virsma netika papildus apstrādāta un virsmas negluduma dēļ veidoja samērā lielus hidrauliskos zudumus. Šodien kaļamā čuguna caurules ražo ar cementa – smilšu oderējumu, kuru uzklāj ar centrifugēšanas metodi un iegūst daudz gludāku virsmu ar ideālu hidraulisko pretestību. Pievienojot oderējuma materiālam dažādas piedevas var variēt ar cauruļu noturību dažādiem ķīmiskiem elementiem, kas domāts notekūdeņiem no pH 4 līdz pH 12, nepieciešamības gadījumā var pasūtīt caurules ar noturību no pH 1 līdz pH 13. Tas ir svarīgi kanalizācijas cauruļu oderējumos un cīņā pret cauruļu aizaugšanu ar dažādiem nosēdumiem.
Pastāv uzskats, ka kaļamais čuguns tāpat kā tērauds ir pakļauts klīstošo strāvu ietekmei. Ir gadījumi, kad tērauda caurules klīstošo strāvu ietekmē caurkorodē dažu gadu laikā, ja nav uzstādīta katodu aizsardzības sistēma. Tādēļ katodu aizsardzība, klīstošo strāvu zonās tām ir obligāta. Kaļamā čuguna caurules ir līdzīgs materiāls, bet katodu aizsardzību tām nevajag. Tērauda caurules savieno metinot un veido vienu veselu cauruli ļoti lielā garumā un ļauj klīstošai strāvai viegli pārvietoties. Čuguna caurules savieno ar gumijas uzmavām un neļauj strāvai tik brīvi pārvietoties kā viengabalainā tērauda caurulē. Jāņem vērā arī apstāklis, ka čuguns praktiski nekorodē. Zinātniski ir aprēķināts, ka klīstošo strāvu ietekme uz kaļamā čuguna caurulēm ir 300 reizes mazāka nekā uz tērauda caurulēm.
Vēl tautā pastāv mīts, ka kaļamā čuguna caurules ir dārgas, salīdzinājumā ar sintētisko polimēru materiāliem. Tā ir taisnība tikai maza diametra caurulēm. Ūdensvada cauruļu cenas ar diametru 200 – 300 mm jau ir tuvas, bet diametrā 300 mm un vairāk jau ir lētākas. Nevar arī vienkārši salīdzināt caurules viena metra cenu, kā parasti to dara nespeciālisti, noteikti jāņem vērā vienas vai otras caurules kopējās iebūves cenas. Kādi ir faktori, kas samazina kaļamā čuguna ūdensvada iebūves cenas, salīdzinājumā ar citu ūdensvada un kanalizācijas cauruļu cenām:
• Nav nepieciešama tranšejas pamatnes nostiprināšana ar smilšu spilvena izveidošanu un cieto frakciju ( akmeņu, sasalušas grunts un organisku savienojumu) novākšana.
• Nav nepieciešama grunts noblietēšana ik pēc 30 cm, lai nedotu iespēju caurulei mainīt savu vertikālo un horizontālo stāvokli jau iebūves laikā.
• Nav nepieciešama atsevišķo cauruļu savstarpēja metināšana un metināšana cauruļvada sadales vietās. Čuguna caurules savā starpā un veidgabaliem savieno gludo galu vienkārši iebīdot uzmavā.
• Kaļamā čuguna cauruļu izmēru nosaka pēc iekšējā diametra, bet plastmasas caurules pēc ārējā. Tas nozīmē ka hidrauliskais aprēķins dod iespēju čuguna cauruli ņemt par vienu izmēru mazāku. Piemēram hidrauliskais aprēķins nosaka lietot 500 mm cauruli, tad plastmasa jāņem 560 mm, čuguna caurules 1000 mm vietā jāņem 1200 mm plastmasas cauruli. Tas dod ekonomisko efektu par labu čugunam un kārtējo reizi pierāda, ka nevar vienkārši salīdzināt viena metra cenu.
• Būvniecības laikā čuguna caurules var montēt jebkuros laika apstākļos. Kaļamais čuguns ir ar nelielu izplēšanās koeficientu temperatūras ietekmē, kas ir ļoti būtiski celtniecības un ekspluatējošam organizācijām, ja notiek būvniecība vai avārijas darbi ziemas apstākļos un jāmaina bojātie cauruļu gabali.
• Par vienu no čuguna cauruļu negatīvām īpašībām uzskata to lielo svaru, bet tam ir arī savas priekšrocības. Svars piedod caurulei stabilitāti. Dīķera (zemtekas) izbūves laikā tieši materiāla svaram ir nozīme. Vieglāka materiāla caurule ūdenī peld un tas sarežģī zemtekas nogremdēšanu un iestrādāšanu zemūdens gruntī. Tas nozīmē, ka visu laiku jāstrādā ar papildus svariem, kam jānotur caurule, lai tā neuzpeldētu. Arī ekspluatācijas laikā vieglāka materiāla caurulei būs lielāka tendence uzpeldēt salīdzinājumā ar kaļamā čuguna cauruli un tai noteikti jāpiestiprina papildus svari. Latvijas ūdenssaimniecībai ir pieredze no iepriekšējiem gadiem, kad palu laikā ūdens straume pārvieto milzīgus grunts apjomus, kas ar savu masu ir spējīgi arī pārvietot zemteku, ja tā ir būvēta no viegla peldoša materiāla un nav pietiekoši nostiprināta. Katra kaļamā čuguna caurule, kas ielikta zemūdens tranšejā, gulēs tajā nekustīgi. To rāda daudzu gadu ekspluatācijā esošo čuguna zemteku pieredze Latvijas pilsētās Rīgā, Liepājā, Jelgavā.
• Kaļamā čuguna cauruli var montēt arī zem ūdens, kas dod iespēju bojātu zemteku, nepieciešamības gadījumā ar ūdenslīdēju palīdzību, labot izņemot atsevišķu cauruli un nomainot to ar jaunu. Plastmasas caurules zemteku būs jāņem ārā visu, pār upi esošo posmu, jo iemetināt atsevišķu posmu, ūdenī nebūs iespējams.
• Kaļamā čuguna svars nodrošina iebūvētās caurules stabilitāti savienojuma un pagrieziena vietās. Pielietojot speciālās enkurojošās uzmavas, var izvairīties no betona balstu ierīkošanas. Plastmasas caurulēm diametriem lielākiem par 225 mm obligāti jāierīko betona balsti sadales un pagrieziena punktos. Tas sadārdzina būvniecības izmaksas.
• Rotācijas ceļā lietās kaļamā čuguna caurules ir ar ievērojami plānākām sieniņām un līdz ar to arī vieglākas nekā kādreizējās pelēkā čuguna caurules. Pilnveidojot rotācijas liešanas paņēmienu, 2012.gadā sāka ražot plāno sieniņu ūdensvada caurules "Blutop", kuras mazo diametru 6 metrus garus posmus var montēt ar rokām. Pie tam šo cauruļu ārējais diametrs ir vienāds ar plastmasas cauruļu diametru un vajadzības gadījumā tās var savienot sava starpā. Jau vairākus gadus ražo arī plānsieniņu kanalizācijas caurules TAG 32, kuras ir ne tikai vieglas, bet savienojuma vietās nodrošina visu savienojumu pilnīgu linearitāti. Tas ir svarīgi kanalizācijā pareizu kritumu ievērošanā.
Ņemot vērā visas iepriekš minētās kaļamā čuguna priekšrocības, citu piedāvāto materiālu caurules nevar uzskatīt par analogām. Kaļamā čuguna caurules kalpošanas laiks ir mērāms ar vismaz 100 gadiem. Eiropā ir zināmi gadījumi kad čuguna caurules kalpo 300 gadus. Neviens cits materiāls tik ilgu kalpošanas laiku nevar nodrošināt it īpaši polimēru materiāli, kuri ar laiku noveco un kļūst trausli. Lai arī daži plastmasas cauruļu piegādātāji garantē tām darba mūžu 50 un vairāk gadu, praksē tas nav pierādījies, jo šādas caurules pasaulē nav nokalpojušas pat 30 gadus.
Kāpēc caurulēm būtu jākalpo vismaz 100 gadus ir pierādījis daudzu mūsu pilsētu piemērs. Ja pilsētā ūdensvada tīkla garums ir 200 km, tas nozīmē ka katru gadu jāatjauno 2 km. Visbiežāk pilsētā finansiāli un fiziski vidēji nav iespējams pārlikt, par saviem līdzekļiem, vairāk par 1 % no kopējā cauruļvadu tīkla garuma gadā. Vairāk var paveikt tikai tad, ja to finansē par ES līdzekļiem, bet tas nebūs mūžīgi. Tas nozīmē, ka jebkuru jauno cauruļvadu varēs pārlikt tikai pēc 100 gadiem. Jā mēs iebūvējam materiālu, kura kalpošanas laiks ir 50 gadus vai mazāk, tas nozīmē to, ka katru gadu jāpārliek vismaz divas reizes vairāk tīklu. Līdzīga situācija ir visās pilsētās, neatkarīgi no to lieluma. Kāpēc mums šodien ir jāveic tik lieli ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbi? Tādēļ, ka savā laikā tie netika veikti vispār, vai arī tika pielietoti nekvalitatīvi materiāli. Ja cauruļu materiāls nevar nokalpot 100 gadus, būsim spiesti ekspluatēt nolietojušos cauruļvadus, kas savukārt palielinās noplūžu un avāriju skaitu. Tiks traucēta normāla ūdens piegāde, kas savukārt izsauc iedzīvotāju pamatotu neapmierinātību par sniegtajiem pakalpojumiem. Ūdenssaimniecībā var izveidoties līdzīga situācija kāda Latvijā ir izveidojusies ar autoceļiem, kad ilgstoši ceļi nav būvēti vai arī būvēti nekvalitatīvi un šodien ir nepieciešami nesalīdzināmi lieli līdzekļi, lai tos savestu kārtībā. Arī ūdenssaimniecībā faktiski jau šodien ir izveidojusies situācija, ka daudzviet nākas ekspluatēt savu laiku nokalpojušus tīklus.
Nezinātājs vienmēr tiek pārsteigts ar caurules viena metra izmaksu. Čuguns ir dārgāks par plastmasu. Ar to parasti interese par materiāla pielietošanas pamatotību izbeidzas. To, ka plastmasas caurules ir jāmetina ar uzmavu vai spoguļa metodi, to ka plastmasas caurule ir iebūvējama ik pa 30 cm noblīvētā gruntī, to ka plastmasas caurulei ir jālieto tīra grunts bez akmeņu un citu gružu piejaukumiem nezinātājs nerēķina. Čuguna cauruli nav jāmetina un to var iebūvēt vecajā izraktajā gruntī ar akmeņu un būvgružu piejaukumiem. Šis apstāklis izlīdzina izbūves cenu starpību un ievērojami atvieglo tālākos ekspluatācijas izdevumus. Pat ja pilsētas attīstība prasa pārlikt caurules uz lielāku diametru, vecās caurules var atkārtoti izmantot citā vietā. Cita materiāla caurules tā izmantot nevar. Ja lietotās čuguna caurules vairs nav vajadzīgas vai tās it ir mehāniski bojātas tādā mērā, lai tās nebūtu derīgas tīklu būvniecībā, viņas var izmantot kā metāla lūžņus un pārkausēt un izmantot jaunu cauruļu vai citu čuguna izstrādājuma ražošanā. Tas ir kā atjaunojams dabas resurss. Ko darīt ar bojātām un nolietotām plastmasas caurulēm, tāpat kā ar citiem plastmasas atkritumiem, jau šodien pasaulē ir problēmas. Pārstrādātu plastmasu jaunu cauruļu ražošanā vairs izmantot nevar.
Tīklu būvniecībā cauruļvada materiāla izmaksas sastāda tikai 5 -10 % no visām celtniecības izmaksām un viena vai otra materiāla izvēle uz galējām izmaksām daudz neko neietekmē. Cauruļvadu būvdarbu izmaksas galvenokārt veido zemes darbi un ielas seguma atjaunošana. Tādēļ ir pilnīgi loģiski izvēlēties labāko materiālu, kāds ir dotā brīdī pieejams. Pasūtītājam atļaut mainīt kvalitatīvu materiālu uz mazāk kvalitatīvu, motivējot ar to, ka tas ir lētāks, ir absolūta tuvredzība vai kāda cita ieinteresētība. Mainot materiālu, kaut arī saskaņojot, celtniecības izmaksas nemainīsies. To ir pierādījuši jau esošie projekti valstī. It sevišķi notikušā konkursā, ja maina cauruļu materiālu uz lētāku, parasti līdzekļu ekonomija nenotiek, jo to noēd papildus celtniecības darbi.
Par iebūvēto kaļamā čuguna cauruļu kvalitāti un ekspluatācijas priekšrocībām var pārliecināties ūdenssaimniecībās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Cēsīs, kur kaļamā čuguna caurules sāka iebūvēt jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad tās parādījās Latvijā. Latvijā nav neviena ūdenssaimniecības projekta, kur nepielietotu kaļamā čuguna aizbīdņus vai veidgabalus. Rīgā čuguna caurules, kas savieno Baltezera sūkņu staciju ar pilsētu, iebūvēja 1904.gadā un tās kalpo vēl šodien. Pilsētas ūdenssaimniecības attīstības laikā 1931.gadā Rīga no rūpnīcas Pont-A-Mousson Francijā iepirka 5000 tonnas čuguna cauruļu un izbūvēja 40 km ielu tīklu. Tās gan bija pelēkā čuguna caurules. Šodien Saint-Gobain PAM ražotās kaļamā čuguna caurules ir daudz izturīgākas un kvalitatīvākas.
Saint Gobain PAM ilgstoši, sākot ar 1856.gadu, visu laiku ir pilnveidojusi savas produkcijas asortimentu un šodien jau piedāvā ap 65000 dažādas ūdenssaimniecībā nepieciešamās produkcijas vienības caurules, aizbīdņus, hidrantus, veidgabalus, uzmavas, lūkas, lietus ūdens gūlijas utt.. No 1960.gada visa, šajā rūpnīcā ražotā produkcija, tiek izgatavota no kaļamā čuguna. Viena no kaļamā čuguna ražotņu priekšrocībām ir tā, ka rūpnīcas ir lielas un pieredzes bagātas, tādejādi spējot nodrošināt jebkuru ūdensvada vai kanalizācijas tīklu objektu ar visu nepieciešamo iekārtu un materiāliem. Galvenais kritērijs kvalitātei ir atbilstība Latvijā adoptētam Eiropas standartam LV EN 545. Celtniecības pieredze Latvijā ir pierādījusi, ka izvēloties ūdensvada vai kanalizācijas tīklu būvniecībai materiālus un iekārtas no viena ražotāja, nekad nerodas problēmas ar atsevišķu detaļu saderību. Visi lielākie ūdenssaimniecības objekti arī ir būvēti ievērojot šo principu, jo čuguna cauruļu piegādātāji var arī nodrošināt visu nepieciešamo pilnvērtīga tīkla izbūvei.
No tehniskā viedokļa šodien nav saprātīgi atteikties no kaļamā čuguna materiālu pielietošanas ūdenssaimniecībās, kas būvniecības izmaksas praktiski nesadārdzina, bet pie lielākiem diametriem pat samazina, nemaz nerunājot par ievērojamām kvalitātes un ekspluatācijas priekšrocībām un to ilgmūžību.